E- 100 labi padomi Speciālizdevums
Bez dārziņa nevar!
Manai omai ļoti patika puķes, un pie mājas bija milzīgas puķu dobes. Lai arī viņa visu laiku apgalvoja, ka nākamgad gan neko vairs nestādīs un pat kādu no esošajām dobēm samazinās, itin nekas tāds nenotika. Tikko zeme pavasarī bija atlaidusies, tā papam (manam vecamtēvam) tika dota pavēle uzrakt jaunu dobi, un viņš to nekavējoties izpildīja – tiesa, pie sevis nedaudz purpinādams par to, vai tad vēl nav diezgan… Bija reizes, kad mēs, mājinieki, nospriedām, ka nu gan laikam gana, jo uz kādu laiku iestājās savāds miers, līdz oma izdomāja, ka kāds augs jāpārstāda, jo tas ir par daudz izpleties vai arī blakus augošie sākuši to aizēnot. Kad atnāca ciemiņi vai radi, noteikti bija jāiet aplūkot puķu dobes, un tad nu oma stāstīja, kas kurā aug un kā viņa dobi taisījusi. Paps pret to nemaz neprotestēja, kaut gan smago darbu darītājs bija viņš. Lai jau omai tiek tas prieks!
Gluži tāpat bija ar sakņu dārzu un siltumnīcu – iepriekšējā gadā dotais solījums par krietni mazāku dārziņu izplēnēja gaisā līdz ar pirmajām domām par pavasari, un vienmēr papildus piemājas dārzam bija jāapstrādā arī lielais dārzs. Atceros tās trakoti garās vagas – kamēr no viena gala aizgāju līdz otram, biju jau piekususi! Priecājos, ka tolaik vēl biju diezgan maza un ravēšana man vairāk saistījās ar rotaļāšanos nekā smagu darbu, bet braukšana uz dārzu bija piedzīvojums, nevis pienākums. Toties, pateicoties dārzam, mums vienmēr pagrabā bija ziemas krājumi – kartupeļi un dažādas saknes, pilni plaukti ar ievārījumiem, kompotiem, marinētiem gurķiem un tomātiem želejā. Tolaik citādi laikam nemaz nevarēja izdzīvot…
Arī tagad dārzs ir iespēja dzīvot labāk, ietaupīt un ēst veselīgāk. Vai tad ir kaut kas vēl garšīgāks par savā dārzā izaudzētu zemeni vai gurķi? Un kaut kas labāks par upeņu ievārījumu pie pankūkām? Un kas gan cits siltā vakarā dod mierpilnās laimes izjūtu, ja ne mārpuķīšu, saldās mīlas un rožu smarža?
Lai tavs dārzs ir tava prieka oāze, lai tas tevi par darbu apbalvo ar visburvīgākajiem ziediem un bagātīgu ražu!
Ilze Trofimova
