E- Patiesā Dzīve
Man ļoti patīk lasīt grāmatas, un tās vienmēr man ir bijušas uzticamas sabiedrotās. Pateicoties grāmatām un iztēlei, var nokļūt citā pasaulē un izdzīvot citu cilvēku dzīves. Tās dod iespēju atslēgties un atpūsties no ikdienas darbu dunas.
Īpaši tuvi man ir detektīvi – tie aizrauj ar noslēpumiem, negaidītiem sižeta pavērsieniem un neparedzamiem atrisinājumiem. Ļoti patīk arī slavenu cilvēku autobiogrāfijas un vēsturiski romāni. Tie sniedz ieskatu pagātnes notikumos un ļauj labāk izprast pasauli, kā arī cilvēkus, kuri ar savu dzīvi un darbiem atstājuši neizdzēšamu iespaidu gan Latvijas, gan pasaules vēsturē. Šādas grāmatas ne tikai iedvesmo, bet arī izglīto. Atminos, ka vidusskolā paralēli obligātajai literatūrai lasīju Agatu Kristi un Aleksandru Dimā. Biju pat sev izvirzījusi mērķi – cik lappušu izlasīšu obligātajā literatūrā, tik arī sev tīkamajā grāmatā. Nereti grāmatas notikumi mani tik ļoti aizrāva, ka lasīšanas dēļ ziedoju vērtīgās miega stundas, lai tikai uzzinātu, kas notiks nākamajā lappusē un tad aiznākamajā. Atzīšos, ka tā ir joprojām.
Ikvakara lasīšana jau daudzus gadus ir arī mūsu ģimenes tradīcija. Sākumā es skaļi lasīju grāmatas savam dēlam, bet viņš izlasīja tikai pa kādam vārdam. Jo vecāks viņš kļūst (tagad Rihardam ir deviņi gadi), jo proporcionāli mazāk lasu es un vairāk viņš, tomēr joprojām galvenā lasītāja esmu es. Mums ir noteikums, ka grāmatas izvēlamies pamīšus. Tā es apgūstu mūsdienu bērnu literatūru, savukārt dēls dodas piedzīvojumos ar trollīšiem Muminiem, iepazīstas ar Jērādiņu un jūt līdzi kaķītim no Kaķīša dzirnavām. Pateicoties šai mūsu tradīcijai, Rihards ļoti labprāt lasa arī pats, un es ceru, ka lasītprieks viņam būs vienmēr.
Žurnālā lasi:
* Sporta žurnālists un radio balss Gunāra Jākobsona atziņas par to, kas mūsu dzīvē ir patiesums un kā viņaprāt jāattiecas pret darbu un ģimeni.
